Zobārstu vārdnīca

Zobārstu vārdnīca

http://elsia.lv/wp-content/uploads/2022/04/32-300x36-1.jpeg
  • Alveola – dobums žokļa alveolārajā izaugumā , kurā atrodas zobs.
  • Alveolas kiretāža – zoba alveolas atbrīvošana no granulācijas audiem, hroniskiem infekcijas perēkļiem, svešķermeņiem (plombējamā materiāla, zoba fragmentiem utt.).
  • Alveolīts – alveolas iekaisums pēc zoba ekstrakcijas. Ir kā zoba ekstrakcijas komplikācija . Visbiežāk rodas apgrūtinātas ekstrakcijas gadījumā. Rašanās iemesls – alveolā neveidojas asins receklis, kā rezultātā tiek traucēti tās normālie dzīšanas procesi.
  • Apekslokators – elektriska ierīce saknes kanāla garuma noteikšanai pēc pretestības izmaiņām elektriskajai strāvai. Parāda saknes kanāla garumu milimetros un saknes apeksu.
  • Armēšana – karkasa veidošana zoba saknes vai kroņa daļas plombei no speciāla materiāla, kas kompensē plombējamā materiāla trūkumus un pārnes slodzi uz lielāku laukumu. Piem., stikla šķiedras tapas izmantošana.
  • Balināšana – zoba krāsas izmainīšana uz gaišāku, iedarbojoties balinošiem, visbiežāk ūdeņraža peroksīda savienojumu, preparātiem.
  • Breketi – pie zobu priekšējās virsmas piestiprināti ortodontiski elementi loka noturēšanai. Var būt metāliski, plastmasas, keramiski, safīra, apzeltīti vai fluoriscējoši.
  • Breketu sistēma – neizņemama ortodontiska aparatūra, kas sastāv no balsta daļas – gredzeniem un breketiem, ar ko stiprinās pie zobiem un aktīvās daļas – loka. Ar loka palīdzību notiek zobu pārvietošanās 3 plaknēs.
  • Bruksisms – neapzināta zobu saspiešana un griešana naktī (reizēm dienā). Visbiežāk to pavada paaugstināts zobu nodilums un pakāpenisks emaljas zudums zobu kožamā virsmā. 
  • Cista – dobums žokļa kaulā apkārt zoba saknei.
  • Cistektomija – cistas ķirurģiska izgriešana.
  • Daļēja izņemama plastmasas protēze – izņemama protēze, kura sastāv no mākslīgiem zobiem, kas izkārtoti uz plates, izgatavotas no speciālas plastmasas smaganu krāsā.
  • Depoforēze – metode vara jonu, kam piemīt pretiekaisuma darbība, ievadīšanai zoba saknes gala rajonā.
  • Depulpācija – zoba pulpas (nerva) izņemšana iekaisuma vai traumas gadījumā.
  • Diagnostiskie veiduļi – pēc individuālā nospieduma atlieti zobu ģipša modeļi. Nepieciešami precīziem mērījumiem un ārstnieciskās aparatūras izvēlei.
  • Distālais sakodiens – anomālija, kad augšējie zobi izvirzās uz priekšu vai apakšējie zobi novirzās uz iekšu.
  • Distopēts zobs – zobs, kas zobu rindā ieņem nepareizu stāvokli (noliecies, ārpus zobu rindas).
  • Drenāža – mīksto audu iegriezumā ielikta gumijas vai silikona strēmele, lai novērstu tā slēgšanos. Lieto labākai eksudāta attecei.
  • Dziļais sakodiens – anomālija, kad augšējie zobi ievērojami pārsedz apakšējos (vairāk kā pusi zoba kroņa daļas).
  • Eksudāts – audu šķidruma uzkrājums (serozs), var saturēt mikrobu produktus (strutains) vai asinis (hemorāģisks).
  • Emaljas hipoplāzija – emaljas normālas attīstības un nobriešanas traucējumi zoba formēšanās procesā, ko izraisa mātes pārslimotās infekcijas vai citas slimības grūtniecības laikā. Izpaužas kā matēti plankumi vai emaljas virsmas nelīdzenumi.
  • Fiksators, kas atrodas saknē – tapa, ko cementē saknes kanālā, plombes vai zoba apvalka kroņa labākai fiksācijai.
  • Fistulas gaita – kanāls žokļa kaulā, kas granulomu vai cistu savieno ar mutes dobumu.
  • Fisūra – dabīga rieviņa (padziļinājums) zoba kroņa daļas cietajos audos (emaljā). Fisūras ir grūti iztīrīt, tādēļ tur krājas mikrobi, kas izraisa kariozu bojājumu.
  • Fisūru slēgšana (hermetizācija) – ārstnieciska procedūra, kad zoba fisūras slēdz ar ārstniecisku plombējamo materiālu, lai novērstu kariozā bojājuma rašanās iespējamību.
  • Floss (zobu diegs) – viens no mutes dobuma higiēnas līdzekļiem . Ar tā palīdzību tīra zobu starpas.
  • Frenkeļa aparāts – sarežģīta izņemama ortodontiska konstrukcija sakodiena labošanai bērniem vecumā no 4 – 7 gadiem.
  • Gingivīts –gingiva – smagana;  gingivīts – smaganas iekaisums, kad nav skarti kaulaudi.
  • Gingivotomija – griezums smaganā.
  • Granuloma – ierobežots iekaisušu audu rajons pie zoba saknes. Ir kā hronisks iekaisuma perēklis kaulā.
  • Griezums mutes dobumā – mutes dobuma mīksto audu pārdalīšana akūta iekaisuma gadījumā (piem., piemilzuma gadījumā).
  • Gutaperča – speciāls materiāls zoba sakņu kanālu plombēšanai. Var būt „auksta” – tapu veidā un „karsta”, kad sakņu kanālā tiek ievadīta sasildīta.
  • Implants –titāna stienītis, kurš tiek ievadīts žokļa kaulā un kalpo par pamatumetālkeramikas kroņiem vai protēzēm.
  • Inleja – lieta konstrukcija, kuru individuāli izgatavo laboratorijā. Tā fiksējas zoba saknes kanālos tālākai zoba kroņa daļas atjaunošanai.
  • Izņemama aparatūra ar papildus aktīviem elementiem – izņemama ortodontiska konstrukcija, kuras plastmasas pamatne pieguļ mutes dobuma gļotādai un zobiem, un tajā esošām skrūvēm, atsperēm un stiepļu elementiem, kas nodrošina zobu pārvietošanos.
  • Izņemama protēze bērniem – izņemama ortodontiska konstrukcija, pirms laika ekstrahētu piena vai pastāvīgo zobu aizvietošanai.
  • Izņemamās protēzes pārbazēšana –  izņemamas protēzes virsmas adaptēšana, uzklājot jaunu plastmasas slāni, ilgstošas protēzes lietošanas rezultātā izmainītai mutes dobuma gļotādai.
  • Kape – izņemama konstrukcija, kas gatavota no speciālas dažādas cietības pakāpes plastmasas. Tā zobus nosedz no visām pusēm, savienojot kopējā blokā. Tas ļauj: pasargāt zobus no paaugstinātas nodilšanas (lietošana naktī); nostiprināt zobus palielināta kustīguma gadījumā (periodontīts); pasargāt no sitiena ( bokseru šinas) utt.
  • Kariess –zoba cieto audu bojājums ar obligātu mikroorganismu klātbūtni. Rezultātā veidojas funkcionāli un estētiski zoba cieto audu bojājumi.
  • Kaulplēve – plāns, blīvs saistaudu slānis, kas klāj žokļa kaulu.
  • Keramikas kronis – no keramikas izgatavots kronis, kuru cementē uz iepriekš noslīpēta zoba.
  • Koferdams – speciāla lateksa plāksne, kas ārstējamo zobu izolē nopārējā mutes dobuma unsiekalām.
  • Kompozīts –plastmasas veids ar augstu neorganisko pildvielu saturu.
  • Ķīļveida defekts – zoba cieto audu sabrukums zoba kakliņa rajonā, kas rodas hroniskas pārslodzes, biežāk bruksisma, gadījumā.
  • Lāzerterapija – lāzerstaru terapeitiska iedarbība ar mērķi dzīvajos audos veidot optimālus apstākļus to atjaunošanai līdz normālam stāvoklim.
  • Lēveroperācija – dziļi zem smaganas vai zobakmens esošu iekaisuma audu izņemšanas operācija.Lieto atvērtu pieeju: pārgriež smaganu, izņem izmainītos audus un beigās smaganu sašuj.
  • Ligatūra – tieva metāliska stieple vai elastīgs gredzens, ar kuru palīdzību loks fiksējas pie breketiem.
  • Lingvāls – lingva tulkojumā no latīņu val. nozīmē mēle. Breketu sistēmu, kura stiprinās pie zobu iekšējās virsmas, sauc par lingvālo.
  • Loks – aparatūras aktīvā daļa, kuras aktivizēšanas rezultātā notiek zobu pārvietošanās.
  • Lokveida protēze – daļēja izņemama protēze, kas sastāv no mākslīgiem zobiem un mākslīgās smaganas. Lokveida konstrukcijā pamata daļu veido plāns metāla loks, tāpēc pacientam pie protēzes ir vieglāk pierast.
  • Lokveida protēze ar atačmentiem – pie balsta zobu metālkeramikas kroņiem stiprinās ar speciālām atslēgām (t. s. atačmentiem). Rezultātā tiek panākta protēzes stabila fiksācija un labs kosmētiskais efekts (atslēgas neredz, tās atrodas protēzes iekšienē).
  • Lokveida protēze ar skavām – pie balsta zobiem stiprinās ar speciāliem āķiem (t. s. skavām).
  • Maiņas sakodiens –laiks, kad piena zobus pakāpeniski nomaina un papildina pastāvīgie zobi. Ir no 5 -6 gadu līdz 12 -13 gadu vecumam.
  • Metālkeramikas kronis – kronis, kas sastāv no metāliska karkasa, kas pārklāts ar keramiku.
  • Mutes dobuma priekštelpas padziļināšana – operācija, kad, pārvietojot mīkstos audus, var radīt padziļinājumu mutes dobuma priekštelpā.
  • Nospiedumi – zobu nospiedumi, kuru iegūšanai izmanto speciālu materiālu. Ar to palīdzību tiekatlieti diagnostiskie veiduļi.
  • Obturācija – zoba saknes kanāla pildīšana ar plombējamo materiālu (pasta, gutaperča).
  • Ortodontija –  stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar profilaksi, diagnostiku un zobu – žokļu deformāciju ārstēšanu.
  • Ortopantomogramma – uzskatāms zobu rindu rentgenuzņēmums. Rāda piena un pastāvīgo zobu, deniņu – apakšžokļa locītavu, deguna blakusdobumu stāvokli. Nepieciešama diagnostikai un ārstēšanas plānošanai.
  • Ortopēdija – stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu redzamās daļas defektu aizvietošanu, trūkstot vienam vai vairakiem zobiem, pilna vai daļēja zobu zaudējuma gadījumā.
  • Osteomielīts – kaulaudu un kaula smadzeņu iekaisums. Iedala akūtā (klīnika kā pie akūta periodontīta) un hroniskā. Nepieciešama intensīva terapija stacionāra apstākļos.
  • Patoloģisks nodilums – zobu emaljas paaugstināts nodilums, kā rezultātā samazinās zoba klīniskā kroņa augstums, dažreiz pat ievērojami.
  • Perforācija – atvērums, kaut kā savienojums ar kaut ko. Parasti runā par zoba kavitātes pamata, sienu vai saknes perforāciju. Rodas karioza procesa rezultātā vai kā komplikācija pie mehāniskas zobu apstrādes.
  • Perikoronīts – mīksto audu iekaisums zoba apgrūtinātas šķilšanās gadījumā. Biežāk rodas pēdējo molāru rajonā. Tam par iemeslu ir vietas trūkums zoba pilnai izšķilšanai, kā rezultātā rodas mīksto audu trauma uzkožot, pašattīrīšanās traucējumi un iekaisums.
  • Periodontīts – zobu aptverošo audu iekaisums, iesaistot kaulaudus. Rašanās iemesli: trauma, kariesa komplikācijas.
  • Periodontoloģija – mācība par zobu aptverošo audu normu un patoloģiju.
  • Periodonts – sarežģīts audu komplekss, kas sastāv no šūnām un audiem, un notur zobukaulā.
  • Periostīts – kaulplēves iekaisums, kad starp kaulu un kaulplēvi no sākuma veidojas serozs, vēlāk – strutains iekaisums. Ir periodontīta komplikācija. Raksturojas ar izteiktu mīksto audu tūsku, sāpēm, ievērojamām vispārējā stāvokļa izmaiņām. Nepieciešama tūlītēja ķirurģiska palīdzība. Veic periostotomiju, vispārējo terapiju. Bieži iestājas īslaicīga (3 – 5 dienas) darba nespēja.
  • Periostotomija – iegriezums kaulplēvē ar daļēju atslāņošanu no kaula. Nereti to pavada arī brūces drenāža.
  • Piemilzums mīkstajos audos – šķidruma uzkrāšanās mīkstajos audos traumas vai iekaisuma rezultātā.
  • Pilna izņemama protēze – izņemama protēze, kura sastāv no 14 mākslīgiem zobiem, kas izkārtoti uz plates, izgatavotas no speciālas plastmasas smaganas krāsā. Šo protēzi lieto augšžoklī vai apakšžoklī pilna zobu trūkuma gadījumā.
  • Plombes korekcija – plombējamā materiāla nelīdzenumu un pārkaru noņemšana ar instrumentu palīdzību.
  • Plombes pulēšana – plombes nolīdzināšana un pielāgošana pacienta sakodienam.
  • Preparēšana – zoba cieto audu izgriešana ar instrumentu, urbuļu vailāzera palīdzību.
  • Pulpa – asinsvadu – nervu kūlītis, kas atrodas zoba dobumā – pulpas kamerā.
  • Pulpīts – zoba pulpas (zoba nerva) iekaisums, kas parasti noris ar mikroorganismu vai to vielmaiņas galaproduktu klātbūtni vai arī rodas traumas rezultātā.
  • Rekonstrukcija –  zoba formas izmainīšana, izmantojot plombējamo materiālu.
  • Restaurācija – zoba formas atjaunošana kariozā procesa vai traumas gadījumā.
  • Reteiners (retenzijas aparatūra) – aparatūra ortodontiski pārvietotu zobu stabilizācijai. Var būt izņemama plastmasas vai neizņemama metāliska aparatūra, kas stiprinās pie zobu iekšējās virsmas. Lietošanas ilgums – no dažiem mēnešiem, gadiem līdz visa mūža garumam.
  • Retinēts zobs – neizšķīlies zobs, kas atrodas žokļa kaulā.
  • Saknes gala rezekcija – operācija hroniska infekcijas perēkļa novēršanai saknes galā.
  • Sakodiena anomālija – zobu rindu nepareiza saskarsme.
  • Sakodiens  – augšējās un apakšējās zobu rindas saskarsme.
  • Sejas loks – kopā ar breketu – sistēmu lietojama papildus ortodontiska ierīce, lai novērstu sānu zobu pārvietošanos uz priekšu vai atpakaļ.
  • Sinuslifts – operācija haimora dobuma pacelšanai, kuras rezultātā palielinās alveolārā izauguma tilpums, turpmākai implanta ievadīšanai.
  • Smaganas retrakcija – zoba saknes daļas atsegšana.
  • Smaganu kabata – telpa starp smaganu un zobu.
  • Smaganu kabatas atvērta kiretāža – dziļi esošu zoba apgulšņu un iekaisuma audu izņemšana, lietojot atvērtu pieeju – smaganas pārgriešanu, kam seko zoba saknes pulēšana un smaganas sašūšana. Lieto dziļa zobu aptverošo audu bojājuma gadījumā.
  • Smaganu kabatas slēgtā kiretāža – dziļi esoša zemsmaganu zobakmens un zoba tuvumā esošo iekaisušo audu noņemšana.
  • Smaganu pārkares noņemšana (perikoronīts) – gļotādas daļas virs zoba, kas šķiļas, izgriešana. Kā likums – zem smaganu pārkares periodiski uzkrājas ēdiena atliekas, mikroorganismi un pakāpeniski attīstās iekaisums.
  • Tiešā pārklāšana – priekšzobu ārējās virsmas kosmētiska (estētiska) pārklāšana ar plombējamo materiālu.
  • Tiltveida protēze – neizņemama konstrukcija, kura sastāv no dažiem metālkeramikas kroņiem un mākslīgiem zobiem. Tā fiksējas uz balsta zobiem un aizpilda starp tiem trūkstošos zobus.
  • Tiltveida protēze ar balstu uz implantiem – neizņemama konstrukcija, kura sastāv no dažiem metālkeramikas kroņiem un mākslīgiem zobiem. Tā fiksējas vai nu uz implantiem (žoklī ieaugušiem titāna stienīšiem) vai uz implanta un balsta zobiem, un aizpilda starp tiem trūkstošos zobus.
  • Trizms – apgrūtināta (nepilna) mutes atvēršana košļāšanas muskuļu spazmas (saraušanās) rezultātā.
  • Vaļējs sakodiens – anomālija, kad augšējie zobi nesaskaras ar apakšējiem zobiem, biežāk priekšzobu rajonā.
  • Venīrs – neizņemama glīta keramikas vai kompozīta plāksnīte, kas stiprinās pie nolauztu, tumšu vai pārvietojušos priekšzobu ārējās virsmas.
  • Vienkārša izņemama aparatūra (izņemama platīte) – izņemama ortodontiska konstrukcija, kuras plastmasas pamatne pieguļ mutes dobuma gļotādai un zobiem.
  • Vietējā anestēzija – viena vai vairāku zobu atsāpināšana, ievadot mīkstajos audos atsāpinošu medikamentu.
  • Zoba apgulšņu noņemšana – virspusēja pigmentēta vai mikrobu aplikuma un zobakmens noņemšana no zoba kroņa vai saknes daļas.
  • Zoba imobilizācija – zoba stabilizācija ar šinu, stiepļu, stomatoloģiskā materiāla palīdzību.
  • Zoba replantācija – zoba izņemšana, lai novērstu hronisku infekcijas procesu un sekojošu tā atlikšanu iepriekšējā vietā (savā alveolā).
  • Zoba repozīcija – izkustiāta zoba atgriešana tā sākotnējā stāvoklī.
  • Zoba šinēšana –zoba kustīguma novēršana, savienojot to ar blakus zobiem.
  • Zobakmens – ciets veidojums uz zoba virsmas. Pārsvarā veidojas kakliņu rajonā zobiem, kuri atrodas lielo siekalu dziedzeru izvadu tuvumā. Zobakmens daudzums atkarīgs no minerālu maiņas organismā un mutes dobuma higiēnas stāvokļa.
  • Zobu apgulsnes – cietais un mīkstais mikrobu aplikums, kas cieši pieguļ zobiem nepietiekamas higiēnas gadījumā. Ir kā iekaisuma rašanās primārs faktors periodonta audos.