Amalgama ir vairāku cieto metālu sakausējums ar dzīvsudraba piejaukumu, kura ķīmiskā iedarbība sakausējumu padara vieglāk veidojamu. Mūsdienās vara, sudraba amalgamu un aukstā vara amalgamu (sudraba amalgama ar ievērojamu papildus vara daudzumu), galvenokārt, izmanto plombējot aizmugurējos jeb sānu zobos.
Nereti, zobārsti pacientiem ar amalgamu plombām konstatē dažādas slimības, ko rada intoksikācijas process jeb saindēšanās ar dzīvsudrabu, tādēļ šīs pildviela nav labākais risinājums cīņā pret zobu problēmām.
Tiek apgalvots, ka brīdī, kad tiek košļāta pārtika, radītās berzes rezultātā var izdalīties dzīvsudraba tvaiki, kas jebkādā daudzumā ir toksiski un kaitē cilvēka organismam. Tvaiki nokļūst plaušās un pa asinsvadiem izplatās visā organismā. Tas var uzkrāties dažādos orgānos un radīt neatgriezeniskas sekas.
Ir viegli pamanīt, kad amalgamas plomba ir zaudējusi savu noturību. Redzot tumšu svītriņu starp zoba virsmu un amalgamas plombu, ir jādodas pie zobārsta, lai vienotos par jaunu zoba ārstniecības metodi.
Amalgamas priekšrocības:
Amalgamas trūkumi:
Mūsdienās zobārstniecībā ir pieejams plašs zobu plombēšanas materiālu klāsts, kam piemīt augsts izturības koeficients, tos ir droši lietot un pielāgot attiecīgajam zoba tonim, tādēļ tiem pacientiem, kuriem ir alerģija pret kādu no amalgamas sakausējuma sastāvdaļām, iespējams pielagot citu zoba ārstniecības risinājumu.