Bruksēšana

Iemesli, sekas un ārstēšana.

Bruksisms ir neapzināta zobu sakošana un zobu griešana. Tiek uzskatīts, ka aptuveni puse iedzīvotāju mēdz griezt zobus, bet aptuveni 5% cilvēku šī problēma ir ļoti izteikta. Parasti zobi tiek griezti miega laikā, taču dažiem cilvēkiem tas notiek arī nomodā. Bruksisms var būt viena no stresa izpausmēm. Piemēram, jutīgi cilvēki ir tendēti griezt zobus emocionāla saspringuma brīžos — dusmojoties, koncentrējoties svarīgam uzdevumam vai jūtot satraukumu.

Kādas var būt bruksisma sekas?

— Zobu nodilums;
— Muskuļu sāpes un spazmas;
— Deniņu apakšžokļa locītavas disfunkcija;
— Galvassāpes;
— Kaitējums sejas estētikai;
— Zobu jutīgums;
— Flegmonas;
— Izkustināti zobi un to lūzumi;
— Miega traucējumi.

Kā aizsargāt zobus?

Lai nepieļautu zobu bojājumus, cilvēkiem, kuri cieš no bruksisma, var izgatavot speciālu kapi. Kape tiek izgatavota individuāli, pēc iepriekš izveidota zobu nospieduma. To ieteicams likt uz nakti uz augšējiem vai apakšējiem zobiem. Tas palīdzēs nepieļaut turpmāku zobu emaljas nodilumu. Taču vēlākā stadijā bojāto zobu atjaunošanai var būt nepieciešama ārstēšana. Zobu plombas, kronīši vai inkrustācijas var aizstāt bojātās zobu virsmas. Galējos gadījumos stipri bojāto zobu izraušana var būt neizbēgama.

Tomēr šīs saslimšanas ārstēšana agrīnā stadijā ir ļoti būtiska un efektīvāka. Tāpēc sekojiet sev un esiet uzmanīgi pret saviem tuvajiem, pievērsiet uzmanību viņu uzvedībai miegā, lai izvairītos no bruksisma nepatīkamajām sekām!